Vēsture

Divu institūtu attīstība – viena kopīga nākotne

Latvijas Organiskās sintēzes institūts (OSI) un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs (BMC) ir veidojušies dažādos vēsturiskos apstākļos, attīstot savas zinātniskās specializācijas, pētniecības kultūras un starptautiskās sadarbības tīklus. Savas pastāvēšanas laikā abas institūcijas ir kļuvušas par starptautiski atzītiem līderiem savās jomās un būtiskiem Latvijas zinātnes balstiem.

Šodien šo institūtu uzkrātā pieredze un kompetences tiek apvienotas NIRI ietvaros, veidojot jaunu, integrētu pētniecības platformu veselības, tehnoloģiju un vides jomās.

Latvijas Organiskās sintēzes institūts (OSI)

Latvijas Organiskās sintēzes institūts dibināts 1957. gada 1. janvārī. Tā izveidotājs un pirmais direktors bija akadēmiķis Solomons Hillers – izcils heterocikliskās ķīmijas speciālists un zinātnes organizators, kura vadībā institūts attīstījās par pilna cikla zāļu izstrādes centru.
Kopš dibināšanas OSI pamatdarbība ir jaunu zāļvielu atklāšana un attīstība, aptverot ķīmisko sintēzi, bioloģisko testēšanu, patentēšanu, ražošanas tehnoloģiju izstrādi un sadarbību ar medicīnas centriem klīnisko pētījumu veikšanai. Institūtā radītas 18 oriģinālas zāļvielas un vairāk nekā 100 tehnoloģijas patentbrīvu medikamentu ražošanai, nodrošinot OSI stabilu vietu starptautiskajā farmācijas pētniecības telpā.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā OSI kļuva par neatkarīgu institūtu un veiksmīgi pielāgojās projektos balstītai zinātnes sistēmai, būtiski paplašinot starptautisko sadarbību ar farmācijas uzņēmumiem un pētniecības organizācijām Eiropā, ASV un Āzijā.

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs (BMC)

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs dibināts 1993. gadā profesora Elmāra Grēna vadībā, apvienojot molekulārās bioloģijas, biomedicīnas un radniecīgu nozaru pētnieku grupas. Kopš 2006. gada BMC darbojas kā neatkarīgs valsts zinātniskais institūts.
BMC pētniecība koncentrējas molekulārās un precīzijas medicīnas, biotehnoloģijas, strukturālās bioloģijas, kā arī molekulārās ekoloģijas un biosistēmu izpētes jomās. Institūts uztur vairākas valsts nozīmes pētniecības infrastruktūras un datubāzes, tostarp Valsts iedzīvotāju genoma datu bāzi.
Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā pavēra jaunas iespējas infrastruktūras attīstībai, un 2016. gadā tika atklāts Biomedicīnas tehnoloģiju komplekss – mūsdienīga platforma jaunu diagnostikas metožu, zāļu un vakcīnu izstrādei.